Kopš brīža, kad Nīderlandes Māstrihtas universitātes profesors un zinātnieks Marks Posts 2013. gada augustā Londonā pasaulei izrādīja pirmo “tīrās gaļas” hamburgeru, šajā sfērā notikusi strauja ne tikai tehnoloģiju, bet arī visas laboratorijā audzētas gaļas industrijas attīstība.
Pateicoties laboratorijā audzētai gaļai, cilvēce beidzot varētu ne tikai atrisināt ideoloģiskās un ētiskās domstarpības, bet pat kļūt veselīgāki un vienlaikus spert lielu soli negatīvu klimata pārmaiņu novēršanā. Šajā rakstā noskaidro, kas ir ‘’tīrā gaļa’’ un kā tā var ietekmēt mūs pašus un mūsu planētu.
Kāda tā ir - laboratorijā radīta gaļa?
Iespējas ēst gaļu, nenogalinot dzīvnieku, arvien pieaug – drīzumā arī veikalu plauktos varētu parādīties pirmā gaļa, kas izveidota laboratorijā, nevis nokaujot lopus. Tā tiek dēvēta par “tīro gaļu” (angļu val. – “clean meat”), un to iegūst, vairākas reizes pavairojot no dzīva dzīvnieka muskuļaudiem iegūtas cilmes šūnas. Laboratorijā audzēta gaļa šūnu līmenī ir pilnīgi identiska dzīvnieku muskuļiem.
Kā notiek “tīrās gaļas” audzēšanas process?
Gala produktam nepieciešamo šūnu sākumā iegūst no dzīva dzīvnieka - tās izmērs nav lielāks par rīsu graudiņu. Tālāk tā tiek veiksmīgi audzēta īpašos bioreaktoros, kuros tiek nodrošinātas dažādas vajadzīgās uzturvielas un arī liellopa augļa serums. Procesā šūna vairojas un diferencējas citos šūnu tipos tādā pašā veidā, kā tas notiktu dabiski.
Jāuzsver, ka vairākas laboratorijā audzētas gaļas kompānijas šobrīd izstrādā sintētisku vai uz augu bāzes veidotu augšanas vidi, tādā veidā cenšoties izvairīties no dažādām ētiska rakstura problēmām, ar kurām asociē liellopa augļa seruma izmantošanu.
Kāpēc mums ir nepieciešama cita pieeja gaļas ražošanai?
Dati rāda, ka līdz 2050. gadam pieprasījums pēc gaļas pasaulē palielināsies par vairāk nekā 70%, un skaidrs, ka dabiskā veidā diez vai šādu pieprasījumu pasaulē izdosies nodrošināt.
Avots: https://www.gatesnotes.com/
Kā prognozē Pārtikas un lauksaimniecības organizācija, pēc koronavīrusa izraisītās pandēmijas beigām pasaulē gaidāms globāls olbaltumvielām bagātas pārtikas produktu trūkums. Jau tagad aptuveni viens miljards cilvēku pasaulē cieš no olbaltumvielu deficīta.
Arī Bils Geitss savā jaunajā grāmatā “Kā izvairīties no klimata katastrofām” iesaka attīstītajām valstīm virzīties uz “sintētiskās gaļas” pusi: ‘’Turīgākās valstīs sintētiskā liellopa gaļa ir laba vieta, kur sākt risināt šo olbaltumvielu problēmu un palēnināt arī klimata pārmaiņu negatīvās sekas. Es domāju, ka visām bagātajām valstīm vajadzētu pāriet uz 100% sintētisko liellopu gaļu.”
Avots: https://www.gatesnotes.com/
Kādu labumu no kultivētas gaļas gūst cilvēki un apkārtējā vide?
Pirmais iemesls ir acīmredzams - ētiskās problēmas.
Dzīvnieku nokaušana pārtikas dēļ bieži vien ir nežēlīga - ne tikai pašā nokaušanas posmā, bet arī audzēšanas, barošanas, transportēšanas un uzglabāšanas stadijās. Laboratorijā radīta gaļa ļauj izvairīties no jebkādām cietsirdības izpausmēm, un šāda pieeja beidzot var pielikt punktu ideoloģiskajiem un ētiskajiem strīdiem.
Otrkārt, laboratorijā audzētā gaļa ir efektīvāka, veselīgāka, drošāka un sniedz vairāk iespēju.
Ja gaļa tiek ražota laboratorijās, zinātnieki to var uzlabot ar veselīgākiem taukiem vai vitamīniem jeb pielāgot atbilstoši dažādām cilvēku vajadzībām.
Tradicionālajās kautuvēs un gaļas iepakošanas rūpnīcās ir lielāks inficēšanās risks ar dažādiem patogēniem. Tā kā kultivētā gaļa tiek radītā sterilās telpās, šāds risks ievērojami samazinās.
Tāpat ‘’tīrās gaļas’’ ražošanai nav vajadzīgas antibiotikas (atšķirībā no pašreizējās situācijas, kad antibiotikas tiek ievadītas dzīvniekiem, kas tiek audzēti gaļai) un tādējādi tiek samazināts sabiedrības veselības apdraudējums.
Treškārt, tiek samazināts apkārtējās vides piesārņojums
Laboratorijā audzētās gaļas industrijas devums vides piesārņošanas mazināšanā būtu ļoti ievērojams, ņemot vērā, ka reāla lopu uzturēšana pret dabu nav pārāk saudzīga. “Tīrās gaļas” gadījumā resursi būtu nepieciešami tikai šūnu kultūras radīšanai un saglabāšanai, nevis dzīvnieka audzēšanai kopš dzimšanas.
Pamatā kultivētas gaļas ražošanas process samazinās ar lauksaimniecību saistīto piesārņojumu rašanos - tehnikas radītos izmešus un ķimikāliju izmantojumu. Svarīgi piebilst arī to, ka, tā kā bioloģiskās gaļas audzēšanai nepieciešams daudz ūdens (dzīvnieku dzirdīšanai, barošanai, kopšanai), kultivētās gaļas ražošana var mums palīdzēt arī būtiski ietaupīt šo vērtīgo resursu.
Vilks paēdis, kaza dzīva?
Lai gan globālas un ētiskas problēmas, ar ko pasaule pašlaik saskaras, teorijā var tik atrisinātas pateicoties laboratorijā audzētai gaļai, tikpat labi šādā veidā mēs varam arī ‘’nejauši’’ radīt jaunas. Tikai diemžēl nav daudzi, kas spētu tās paredzēt, jo gluži vienkārši ne kurš katrs ir spējīgs izaudzēt muskuļu šūnas 25 000 litru tvertnēs.
Kāds ir Tavs viedoklis par laboratorijā audzetu gaļu? Vai, tavuprāt, cilvēce iet pareizajā virzienā, un ‘’tīrā gaļa’’ spēs atrisināt vairākas globālas problēmas? Giftup aicina - dalies komentāros ar savu viedokli un aicini uz diskusiju arī draugus!
