Līgo un Jāņi ir plaši svinami svētki, kuru rituālajā izpildījumā katru gadu, vasaras pirmā mēneša beigās, atzīmējam ar ļoti senām un skaistām senču tradīcijām. Teju katram šķiet pašsaprotami, ka Līgo vakarā jākurina ugunskurs, jāmielojas ar sieru un alu un jālīgo. Bet kāda ir šo rituālu nozīme un ko tie simbolizē? 

Latvieši jau gadsimtiem piekopj dažādas Jāņu tradīcijas, kuru patieso nozīmi mūsdienu cilvēks nereti jau ir piemirsis. Tāpēc, gatavojoties svētkiem, esam apkopojuši 7 populāras Līgo un Jāņu svinēšanas tradīcijas, kas sakņojas senlatviešu saknēs un paražās. Ieskaties šajā rakstā un smelies iedvesmu neaizmirstamiem un bagātīgiem Līgo svētkiem! 

 

1. Ugunskura kurināšana 

Vasaras saulgriežu rituāli pamatā ir saistīti ar uguni un tā maģisko spēku. Līgo vakarā, līdz saulrietam, uguns jādedzina augstākajā vietā, jo ticējumi vēsta, ka uguns nes svētību tik tālu, cik tālu redzams tās spīdums. 

Plaši pazīstama tradīcija ir lēkšana pār ugunskuru, tādējādi simboliski attīroties no visa liekā. Rokās sadevušies pāri to dara, lai uguns burvju spēks tos vienotu kopā. 



2. Jāņu zāles lasīšana, vainagu pīšana un sētas rotāšana

Jāņus sagaidot, ierasta tradīcija ir Jāņu zāļu lasīšana un ēku, vārtu, durvju, logu, jumtu, istabu, galdu un krēslu pušķošana ar tām. Tam ir arī sevišķa nozīme: Jāņu zāles nes auglību un svētību, dod veiksmi un veselību un veicina labklājības vairošanos. Parasti pušķošanai izmanto ozola zarus un vainagus, vītnes, bērza meijas, lapas, ziedus un zāļu pušķus. Taču tradicionāli tiek uzskatīts, ka laba ir visa Jāņu zāle, kas zied Jāņu vakarā, tāpēc Līgo pušķos liekamas madaras, nārbulis, rudzupuķes, magones, vībotnes, sarkanais āboliņš, asinszāle un daudzas citas. 

Tāpat senajam latvietim pastāvēja uzskats, ka sētas pušķošana ļaus aizsargāties pret ļaunumu, raganām, burvjiem un skauģiem, kas Jāņu laikā ir jo īpaši aktīvi. Ļaunuma atvairīšanai lielākoties lieto pīlādža zarus, ko pieliek pie durvīm. 

Arī vainagu pīšana ir viens no obligātajiem vasaras saulgriežu svinēšanas elementiem. Jāņa tēvam galvā liek ozola vainagu, savukārt Jāņa mātei - ziedu vainagu. Pēc Jāņiem parasti vainagus izžāvē un glabā līdz nākošajiem Līgo, lai tos sadedzinātu Jāņu ugunskurā, tā simboliski sadedzinot arī neveiksmes un nelaimes.

 

3. Mielošanās ar sieru un alu 

Kā jau svētkos pienākās, arī Jāņos svinētāji pulcējas pie svētku galda. Mielasta pamatā ir Jāņu siers, kuru Jāņos sien apaļu vai deviņiem stūrīšiem. Apaļais un dzeltanais Jāņu siers simbolizē sauli, un latvieši uzskata, ka, laužot pa gabalam no siera, katrs paņem sev daļu saules spēka. 

Cita ierasta Līgo svētku tradīcija ir arī alus gatavošana un dzeršana. Alus simbolizē dzīvību un dzīvības sulas, tā kā tiek gatavots no grauda. Tāpat, protams, tas uzsver saimnieka darba sparu, apstrādājot laukus, iesējot graudus un novācot labību. 

Citastarp mēdz teikt, Jāņos galdā ir jābūt arī medum, jo tā esot bišu sarūpēta dieva dāvana cilvēkam. Tieši tik pilnīgs tas ir! Līdzās tam, svētku galdā jāceļ maize, pīrāgi un plātsmaizes. 

 

4. Līgošana jeb līksmošana 

Lai gan vārds „līgo” nemaz nenozīmē ‘’līksmot’’, turklāt aizgūts no lībiešiem, tas tomēr ir visa laba vēlējums un savdabīga lūgšana. Burtiskā tulkojumā no lībiešu valodas ‘’līgo’’ varam traktēt kā ‘’lai top’’.

Parasti ar līgošanu Jāņos saprotam dziedāšanu un apdziedāšanos, kas arī varētu būt šī savdabiskā lūgšana un laba vēlējums. Līgošanu uzsāk Līgo vakarā pēc vakariņām un turpina līdz pat saullēktam. Parasti tā norisinās ap ugunskuru vai ejot no mājas uz māju, tādējādi aplīgojot draugus un kaimiņus. Līgotājus, kas ieradušies ciemos ar dziesmu, ierasts uzcienāt ar pašbrūvētu Jāņu alu, paštaisītu sieru vai pīrāgiem, jo ticējumi vēsta, ka ‘’Jāņa bērni’ nesot mājai un tās cilvēkiem svētību un veselību. Vienlaikus tiek uzskatīts, ka Līgo dziesmām piemīt īpašs spēks - tās spējot novērst nelaimes un nest svētību līgotājiem. 



5. Papardes zieda meklēšana 

Šis laikam ir viens no visu laiku interesantākajiem Jāņu rituāliem. Ticējumā teikts, ka papardes ziedot tikai vienu nakti gadā - Jāņos, un tam, kam ziedu izdošoties atrast, būšot gan bagātība, gan laime mūža garumā, gan spēja ieskatīties pagātnē un nākotnē. Kāds ticējums vēsta arī to, ka tam, kam laimējas iegūt papardes ziedu, tam piepildās viss, ko tas vēlas. Ticējumos teikts, ka papardei piemīt daudz Saules spēka, tā aizdzen māņu tēlus un ilūzijas, izstaro mīlestību un gaismu. Māja, kur aug paparde, tiekot pasargāta no sliktām lietām un negaisa draudiem, bet, ja līdzi tiek nēsāts papardes zariņš, tad cilvēks esot pasargāts no visa ļauna.

 

6. Pirtī iešana 

Par svarīgu tradīciju tiek uzskatīta Jāņu pirts. Tās laikā ir iespējami dažādi rituāli, kas palīdz attīrīties gan fiziski, gan garīgi, vairot labklājību, pasargāt sevi un pat dziedināties. 

Lāviņu noklāj ar koku zariem, pļavas puķēm un zālītēm. Liela nozīme ir pirts slotiņām, kas palīdzēs harmonizēties un uzņemt enerģiju, turklāt katrai ir sava nozīme. Piemēram, ozollapu slotiņa dara skaidrākas domas, bērza slota atpūtina miesu un dod jaunus spēkus, bet kadiķa pirtsslota atbrīvo no visa sliktā un liekā. Kad svinētāji kārtīgi nopērušies, jālec tuvumā esošā dīķī, upē, ezerā vai vismaz vēsa ūdens baļļā, jo arī ūdens Jāņu naktī apveltīts ar ne mazums maģiskām un bezgala labām īpašībām! 

 

7. Mazgāšanās rīta rasā   

Kārtīgam līgotājam visu Jāņu nakts jāpavada nomodā. Nakts beidzas ar mazgāšanos rīta rasā. Sens ticējums vēsta, ka Jāņu rītā jābrien pa rasu, jo tad apavos sabiršot nauda. Savukārt sievietēm rasā jāmazgā seja, lai visu gadu būtu skaistums. Tāpat mēdz teikt, ka pirms saullēkta savāktie rasas pilieni esot svētīti, un tos varot izmantot ārstēšanā.

 

Kādas tradīcijas Līgo vakarā un Jāņu rītā šogad piekopsi Tu? 

Jāņi un Līgo svētki tiek uzskatīti par vislatviskākajiem svētkiem, kuru svinību apraksti zināmi jau kopš viduslaikiem. Visā Latvijā Līgo dienu vai Jāņu vakaru oficiāli svinam 23. jūnijā un 24. jūnijā. Cerams, ka šajā rakstā apkopotās Jāņu tradīcijas palīdzēs iedvesmot neaizmirstamiem saulgriežiem! Giftup novēl maģiskus un tradīcijām bagātus šos svētkus!